Dzeja! Ņem mani, tu esi Dievs –
Tev liela vara pār mani, tu liec
Sajusties dzīvam un baudīt un kliegt,
Lasīt ko īstu sev nespētu liegt…
Dzeja, kas tīra un atskaņās iet –
Robežās ietīta, papīrs to griež;
Tomēr to dievinu – brīvībai – nē –
Likumi teiksmainas rindiņas lej!
Dzeja, tad izrādās – iedvesma – tu!
Esi kā grauds, kas aug ik sezonu;
Esi kā maizīte – to apēdu,
Rīta pats ceptuvē izcepu!
09.04.2005
/Aspazijas iedvesmā, 1901.g.dzeja/ |