|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzeja | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzeja! Ņem mani, tu esi Dievs –
Tev liela vara pār mani, tu liec
Sajusties dzīvam un baudīt un kliegt,
Lasīt ko īstu sev nespētu liegt…
Dzeja, kas tīra un atskaņās iet –
Robežās ietīta, papīrs to griež;
Tomēr to dievinu – brīvībai – nē –
Likumi teiksmainas rindiņas lej!
Dzeja, tad izrādās – iedvesma – tu!
Esi kā grauds, kas aug ik sezonu;
Esi kā maizīte – to apēdu,
Rīta pats ceptuvē izcepu!
09.04.2005
/Aspazijas iedvesmā, 1901.g.dzeja/
(09.04.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
