 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Klaidoņu daudz |
| Klaidoņi uz ielām, kur vien acis nepamet, Sejām vājām, zilām, dzīve tos vai dzīvei tie. Un ar katru dienu pamanās tie vairāk būt, Tiem vairs cerību nav sapņot par ko kļūt vai būt. Bezcerīgais instinktisms paņēmis to domas - Vienīgais ko sasniegt vēl - ēdiens, kādas gultas; Primitīvās vēlmes kopt, sagrābt to ko gribas, Tā ir viņu patiesība, viņu ambīcijas. Bet vai tikai klaidoņiem piemīt tik šīs tieksmes? Paraugos uz citādiem, arī tādas slieksmes. Piepildīt tik taustāmo, tā gūt kādas baudas. Aizmirsa par iekšējo, piepildīt tik dziņas. Būt par gara klaidoni, tā ir simtsreiz ļaunāk, Tad jau labāk nepiedzimt, nebūs kādam aukstāk... 05.04.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |