Klaidoņi uz ielām, kur vien acis nepamet,
Sejām vājām, zilām, dzīve tos vai dzīvei tie.
Un ar katru dienu pamanās tie vairāk būt,
Tiem vairs cerību nav sapņot par ko kļūt vai būt.
Bezcerīgais instinktisms paņēmis to domas -
Vienīgais ko sasniegt vēl - ēdiens, kādas gultas;
Primitīvās vēlmes kopt, sagrābt to ko gribas,
Tā ir viņu patiesība, viņu ambīcijas.
Bet vai tikai klaidoņiem piemīt tik šīs tieksmes?
Paraugos uz citādiem, arī tādas slieksmes.
Piepildīt tik taustāmo, tā gūt kādas baudas.
Aizmirsa par iekšējo, piepildīt tik dziņas.
Būt par gara klaidoni, tā ir simtsreiz ļaunāk,
Tad jau labāk nepiedzimt, nebūs kādam aukstāk...
05.04.02
(17.11.2004)
Datu novērtējums. Kopvērtējums - Vēl balsojumu nav.
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
Autori
