 (www.feini.lv) |
| Endželīc : Nesanāk |
| Mūsu dārzos vairs neaug smaidi Tos nosaldējis ziemeļvējš Un es sēžu dzelkšņu pavēnī Un jau simto reizi mācos runāt ar tevi Nesanāk Tu dursti mani ar savām dzejoļdrātīm Un sāpini ar katru atziņu-draudzības nav Jo es tiešām visu varētu atdot Lai uzplaucētu atkal mūsu smaidu pumpurus Nesanāk Mani drebina tavs klusums Bet tu nekad neļauj klusēt man Un es atkal nespēju tev piekļūt Atkal jau dzelzs siena Un uzraksts- ''Draudzība neeksistē'' Es nespēju pagriezties un aiziet Nesanāk Jau simto reizi es bungāju pie taviem vārtiem Jau simto reizi drebinos ziemeļvēja klusumā Jau simto reizi klusām čukstu- ir draudzība, ir Jau simto reizi vēlos tev to pierādīt Nesanāk |
| (24.04.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |