|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nesanāk | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūsu dārzos vairs neaug smaidi
Tos nosaldējis ziemeļvējš
Un es sēžu dzelkšņu pavēnī
Un jau simto reizi mācos runāt ar tevi
Nesanāk
Tu dursti mani ar savām dzejoļdrātīm
Un sāpini ar katru atziņu-draudzības nav
Jo es tiešām visu varētu atdot
Lai uzplaucētu atkal mūsu smaidu pumpurus
Nesanāk
Mani drebina tavs klusums
Bet tu nekad neļauj klusēt man
Un es atkal nespēju tev piekļūt
Atkal jau dzelzs siena
Un uzraksts- ''Draudzība neeksistē''
Es nespēju pagriezties un aiziet
Nesanāk
Jau simto reizi es bungāju pie taviem vārtiem
Jau simto reizi drebinos ziemeļvēja klusumā
Jau simto reizi klusām čukstu- ir draudzība, ir
Jau simto reizi vēlos tev to pierādīt
Nesanāk
(24.04.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3382
Kopā:6433345
|
| |
| |
|
Autori
