 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Izvelkot sakni |
| Esmu mazais, ai kāds mazais, Bet ar lielām domām, jā. Esmu mierīgs, ai cik mierīgs, Bet ar traku prātu gan. Prātā laikam visiem notiek Sava pasaule un tā Nebēdnīga, pat smieklīga Ir un tā ir super, ha! Esmu aklais, ai kāds aklais, Patiesībā redzu tik - Tik cik melns aiz naga saulei, Sauli saņem, lūdzu, čik! Nejau vienmēr vajag rādīt, Cik tu redzi, nevajag. Dažreiz citiem tava prāta, Ir par daudz, tad klepojas. Esmu slimais, ai kāds slimais, Pats ar sevi saslimis. Laikam sauc par narcismu to, Sargi sevi, neslinko! Lai ar sevi jūsmot, mīlēt, Var būt tas tik slikti nav, Tad ja sevi nemīli tu, Var būt dzīvi lieki šauj? Esmu trulais, ai cik trulais, Truluma tik apkārt daudz, Saredzējies visu kopā, Pats kā sūklis jūtos vai. Kari, liekulība, siets, Tas, caur kuru sijājam, Tad vēl arī svētais miers, It kā esošs, gribas smiet. Nebūšu es rūtiņcilvēks, Tikai tik, cik izdzīvot, Sen sen jau ir labi zvilnēts Tur, kur sapņus nosoļo. Esmu mazais, esmu lielais, Esmu tāds kā esi tu. Var būt tikai tevī esmu Dziļi ierakts, pamanu! 26.10.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |