|
|
|
|
|
|
|
| | Izvelkot sakni | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Esmu mazais, ai kāds mazais,
Bet ar lielām domām, jā.
Esmu mierīgs, ai cik mierīgs,
Bet ar traku prātu gan.
Prātā laikam visiem notiek
Sava pasaule un tā
Nebēdnīga, pat smieklīga
Ir un tā ir super, ha!
Esmu aklais, ai kāds aklais,
Patiesībā redzu tik -
Tik cik melns aiz naga saulei,
Sauli saņem, lūdzu, čik!
Nejau vienmēr vajag rādīt,
Cik tu redzi, nevajag.
Dažreiz citiem tava prāta,
Ir par daudz, tad klepojas.
Esmu slimais, ai kāds slimais,
Pats ar sevi saslimis.
Laikam sauc par narcismu to,
Sargi sevi, neslinko!
Lai ar sevi jūsmot, mīlēt,
Var būt tas tik slikti nav,
Tad ja sevi nemīli tu,
Var būt dzīvi lieki šauj?
Esmu trulais, ai cik trulais,
Truluma tik apkārt daudz,
Saredzējies visu kopā,
Pats kā sūklis jūtos vai.
Kari, liekulība, siets,
Tas, caur kuru sijājam,
Tad vēl arī svētais miers,
It kā esošs, gribas smiet.
Nebūšu es rūtiņcilvēks,
Tikai tik, cik izdzīvot,
Sen sen jau ir labi zvilnēts
Tur, kur sapņus nosoļo.
Esmu mazais, esmu lielais,
Esmu tāds kā esi tu.
Var būt tikai tevī esmu
Dziļi ierakts, pamanu!
26.10.2002 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1029
Kopā:6127978
|
|
|
|