 (www.feini.lv) |
| Lauris Krolis : Tukša varbūtība |
| Cilvēks. Nogurums. Viens pats starp savējiem Un tomēr svešinieks. Robežas, kuras mūs šķir Nav nojaucamas ar rokām, Jo mūsu sirdīs tās celtas. Bez nācijas, bez savas piederības dzīvot ir vieglāk. Nevis ļaužu pilnā pilsētā, kur tavējie ir mazākumā, Pilsētā, kurā nedzimst ne saule, ne vējš, Tik lietus sitas logā, Kaut paskatos, Un nemanu ne lāsītes. Mans novads - Ar vēsturi, bet bez nākotnes. Vai varbūt tomēr nē? Šis jautājums – varbūt tomēr nē? Tas plosa sirdis. Tukšā varbūtība Un cerības uz sapņa piepildījumu, Kaut pats sen vairs sapnim netici. |
| (24.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |