|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tukša varbūtība | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cilvēks.
Nogurums.
Viens pats starp savējiem
Un tomēr svešinieks.
Robežas, kuras mūs šķir
Nav nojaucamas ar rokām,
Jo mūsu sirdīs tās celtas.
Bez nācijas, bez savas piederības dzīvot ir vieglāk.
Nevis ļaužu pilnā pilsētā, kur tavējie ir mazākumā,
Pilsētā, kurā nedzimst ne saule, ne vējš,
Tik lietus sitas logā,
Kaut paskatos,
Un nemanu ne lāsītes.
Mans novads -
Ar vēsturi, bet bez nākotnes.
Vai varbūt tomēr nē?
Šis jautājums – varbūt tomēr nē?
Tas plosa sirdis.
Tukšā varbūtība
Un cerības uz sapņa piepildījumu,
Kaut pats sen vairs sapnim netici.
(24.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
