 (www.feini.lv) |
| ivi : Es gaidīšu tevi mājās |
| Kā puteklītis, kas aizpūsts vējā, Es labprāt pasēdētu tavā ēnā, Pasildītos tavos tumšajos matos, Nogremdētu tevi savos dziļajos skatos. Kā noklīdis šunelis, kas atradis mājas, Es smaidu, kad staigāju tavas takas. Smilgas liekas tad lielas un ozoli mazi, Visa pasaule ir sagriezta kā ar nazi. Es vairs nezinu, kur lemts man iet, Kādus priekus citiem sniegt, Ir tikai vieni vārdi, kas mīļi man, tos teici tu: „Es gaidīšu tevi mājās.” |
| (03.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |