|
|
 |
|
|
|
|
| | Es gaidīšu tevi mājās | | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā puteklītis, kas aizpūsts vējā,
Es labprāt pasēdētu tavā ēnā,
Pasildītos tavos tumšajos matos,
Nogremdētu tevi savos dziļajos skatos.
Kā noklīdis šunelis, kas atradis mājas,
Es smaidu, kad staigāju tavas takas.
Smilgas liekas tad lielas un ozoli mazi,
Visa pasaule ir sagriezta kā ar nazi.
Es vairs nezinu, kur lemts man iet,
Kādus priekus citiem sniegt,
Ir tikai vieni vārdi, kas mīļi man, tos teici tu:
„Es gaidīšu tevi mājās.” (03.06.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1274
Kopā:6640317
|
|
|
|