 (www.feini.lv) |
| Mirklis : Ārpusē |
| Es izeju ārā Solis Divi un pēkšņi viss stāv Stāv klusums, elsodams smagi Stāv peļķes Šie blāvie atspulgi ledus… Kāpju tiem virsū Lai pašķīst lauskas, vienalga apstājas gaisā apskāvienā, elpā Smidzina bet lāses nesasniedz zemi karājas, arī Tik manas rokas tās iešūpo Kā mantiņas egles zarā… To kļūst par daudz! jo(projām) līst Ak, Dievs, cik gaiss ir smacīgs! Pat cilvēku skatieni pusceļā stāv gaida mani eju ieeju |
| (20.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |