|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ārpusē | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es izeju ārā
Solis
Divi
un pēkšņi viss stāv
Stāv klusums, elsodams smagi
Stāv peļķes
Šie blāvie atspulgi ledus…
Kāpju tiem virsū
Lai pašķīst lauskas, vienalga
apstājas
gaisā
apskāvienā, elpā
Smidzina
bet lāses nesasniedz zemi
karājas, arī
Tik manas rokas tās iešūpo
Kā mantiņas egles zarā…
To kļūst par daudz! jo(projām) līst
Ak, Dievs, cik gaiss ir smacīgs!
Pat cilvēku skatieni pusceļā stāv
gaida
mani
eju
ieeju
(20.06.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
