 (www.feini.lv) |
| Miss : Sēžot |
| Sēžot mokošā kapa klusumā, Redzēt mīļoto cilvēku Mēmi lūkojamies tukšumā, Ir auksti... Bet tavas plaukstas, Kas vienmēr mani tik maigi skar, Šodien klusē... Gribās kliegt, gribās runāt, Kaut muļķības, bet pārtraukt Šo debesu un zemes sazvērestību, Bet nenāk pār lūpām ne vārdiņš... Šeit vainīgs nav neviens.. Bet tie ir tikai mirkļi, Kurus vērts ir izturēt un aizmirst. Un jau pēc mirkļa, Redzēt tavas smaidošās acis, Kas tagad mīļi lūkojas manī, Ne aklā tukšumā... Un atkal varu būt laimīga, Laimīga par to likteņa dāsnumu, Kas man devis tevi... |
| (29.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |