|
|
|
|
|
|
|
| | Sēžot | Komentāri (14) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sēžot mokošā kapa klusumā,
Redzēt mīļoto cilvēku
Mēmi lūkojamies tukšumā,
Ir auksti...
Bet tavas plaukstas,
Kas vienmēr mani tik maigi skar,
Šodien klusē...
Gribās kliegt, gribās runāt,
Kaut muļķības, bet pārtraukt
Šo debesu un zemes sazvērestību,
Bet nenāk pār lūpām ne vārdiņš...
Šeit vainīgs nav neviens..
Bet tie ir tikai mirkļi,
Kurus vērts ir izturēt un aizmirst.
Un jau pēc mirkļa,
Redzēt tavas smaidošās acis,
Kas tagad mīļi lūkojas manī,
Ne aklā tukšumā...
Un atkal varu būt laimīga,
Laimīga par to likteņa dāsnumu,
Kas man devis tevi... (29.07.2005) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1013
Kopā:6449113
|
|
|
|