 (www.feini.lv) |
| Laura Rumbeniece : Vēstījums |
| Atkal sēžu pie galda, Rokā vectēva spalva. Rakstu es mīļotai vēsti, Tā būs laimes balva. Sen viņa nav satikta, Tāltālās zemēs tā mīt. Drīz skanēs kāzu zvani, Ciemos braukšu es drīz. Vedīšu viņu uz mājām, Sievas godā celšu to, Mīlēšu stiprāk kā iepriekš, Ziedošu dzīvi vienīgo. Bērni mums būs vesels pulciņš, Ceru, ka vairāk kā trīs. Patīk man varena saime, Dzimtas saknes neiznīks. Bet, kamēr rakstu šo vēsti, Mīļotā dzimtenē zied, Gaida tā mani, pūru tā loka, Lakstīgalas balsī dzied. |
| (10.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |