|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēstījums | | Komentāri (16)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atkal sēžu pie galda,
Rokā vectēva spalva.
Rakstu es mīļotai vēsti,
Tā būs laimes balva.
Sen viņa nav satikta,
Tāltālās zemēs tā mīt.
Drīz skanēs kāzu zvani,
Ciemos braukšu es drīz.
Vedīšu viņu uz mājām,
Sievas godā celšu to,
Mīlēšu stiprāk kā iepriekš,
Ziedošu dzīvi vienīgo.
Bērni mums būs vesels pulciņš,
Ceru, ka vairāk kā trīs.
Patīk man varena saime,
Dzimtas saknes neiznīks.
Bet, kamēr rakstu šo vēsti,
Mīļotā dzimtenē zied,
Gaida tā mani, pūru tā loka,
Lakstīgalas balsī dzied.
(10.08.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1288
Kopā:7493495
|
| |
| |
|
Autori
