|
|
|
|
|
|
|
| | Zelta saule debesīs ir mana māte | | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zelta saule debesīs ir mana māte,
Vējš, kas mākoņus peldina – mans tēvs.
Esmu varenās dabas meita,
Tumsa ir mans otrs vārds.
Vētras laikā jūras viļņi,
Pērkondārdi negaisā,
Laimas mātes atslēdziņu,
Zvanīšana rītausmā.
Ziedi pļavās līgojās un gravās,
Piesaulītē zemenītes zied,
Latvju sili, mūžam zilie,
Skaļi savā zemē šalc.
Vēj, es tava meita,
Mūžam Tevi mīlēšu!
Vasarā un ziemā bargā,Sevi Tev es veltīšu!
Saule, mana skaistā māte,Tava gaisma manā sirdī,
Glabāšu par piemiņu,
Visu savu mūžiņu!
Mēs visi esam varenās dabas bērni,
Kāds ir tumsa, vēl kāds gaisma,
Bet dabai nevar palikt parādā.
Tā mūs gaida, kad atgriezīsimies pie viņas… (10.08.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1148
Kopā:6104776
|
|
|
|