 (www.feini.lv) |
| Laura Rumbeniece : Zelta saule debesīs ir mana māte |
| Zelta saule debesīs ir mana māte, Vējš, kas mākoņus peldina – mans tēvs. Esmu varenās dabas meita, Tumsa ir mans otrs vārds. Vētras laikā jūras viļņi, Pērkondārdi negaisā, Laimas mātes atslēdziņu, Zvanīšana rītausmā. Ziedi pļavās līgojās un gravās, Piesaulītē zemenītes zied, Latvju sili, mūžam zilie, Skaļi savā zemē šalc. Vēj, es tava meita, Mūžam Tevi mīlēšu! Vasarā un ziemā bargā,Sevi Tev es veltīšu! Saule, mana skaistā māte,Tava gaisma manā sirdī, Glabāšu par piemiņu, Visu savu mūžiņu! Mēs visi esam varenās dabas bērni, Kāds ir tumsa, vēl kāds gaisma, Bet dabai nevar palikt parādā. Tā mūs gaida, kad atgriezīsimies pie viņas… |
| (10.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |