 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Balodītis |
| Gul, gul, gul, viens balodītis klusi trinkšķ, Pat nezinot, ka tā no malas skatāms. Gul, gul, gul, galviņu uz sāniem groza, Sašutis par visu, kas te darās. Balodītis sašutis, ka viss ir nepareizi, Lasījis kā grāmatās, bet viss ir savādāk. Spalviņas tas sabozis, bet projām neaizieti, Varbūt visu mainīs, sanāks tam? - Gul, gul, gul, tie citi tādi maitas, Tie aprunājot, intrigas kā pin. - Gul, gul, gul, bet vai tu pats tik svētais? Man te sūdzies, tulznas pēdām min. Gul, gul, gul, tā pareiza tik ļoti, Pēc burta dzīvot esot varen lab! Gul, gul, gul, tu uzmanies mazlietiņ, Nāks vanags, tam tie gulgotāji – ņam! Gul, gul, gul, tas dzīvesveids ir tādais, Gulgošanai dzīvi pavadīt. Mur, mur, mur, es dzirnaviņās malties Priekš baudām lieku tādus, kas tā dzied. 07.11.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |