|
|
 |
|
|
|
|
| | Balodītis | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gul, gul, gul, viens balodītis klusi trinkšķ,
Pat nezinot, ka tā no malas skatāms.
Gul, gul, gul, galviņu uz sāniem groza,
Sašutis par visu, kas te darās.
Balodītis sašutis, ka viss ir nepareizi,
Lasījis kā grāmatās, bet viss ir savādāk.
Spalviņas tas sabozis, bet projām neaizieti,
Varbūt visu mainīs, sanāks tam?
- Gul, gul, gul, tie citi tādi maitas,
Tie aprunājot, intrigas kā pin.
- Gul, gul, gul, bet vai tu pats tik svētais?
Man te sūdzies, tulznas pēdām min.
Gul, gul, gul, tā pareiza tik ļoti,
Pēc burta dzīvot esot varen lab!
Gul, gul, gul, tu uzmanies mazlietiņ,
Nāks vanags, tam tie gulgotāji – ņam!
Gul, gul, gul, tas dzīvesveids ir tādais,
Gulgošanai dzīvi pavadīt.
Mur, mur, mur, es dzirnaviņās malties
Priekš baudām lieku tādus, kas tā dzied.
07.11.2004 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|