 (www.feini.lv) |
| Valters Bergs : Nelasi |
| Nezinu, vai kāds mani atcerēsies ar labu vārdu, jo esmu nelietīgs. Bezgala traks. Man uz tik daudz ko ir nospļauties un tik daudz kas mani uztrauc. Man patīk un es neieredzu absurdu. Tas ievirza un sabojā. Visu. Esmu absolūts egoists ar altruista iezīmēm. Dīvaini, ne? Es rakstu jo man tas patīk un arī tādēļ, lai apliecinātu sevi. Vai tas ko nozīmē? Es zinu ko tas nozīmē. Bet es taču rakstīšu par sevi tikai to labāko. Jo mīlu es sevi. Pat Nīče sevi mīlēja un neieredzēja. Jā jā, es to pamanīju, bet vai tam kāda nozīme, ja ir tāds sausums. Atsaucos uz savu dzejoli Reālija. Tā jau arī ir. Un tā būs. Jo es zinu. Man bail par savu gudrību, ko var samaitāt mana muļķība. Es naivs. Lepojos ar to pie sevis, bet bīstami. Man bail, ka reālija piepildīsies vispirms manā dzīvē un to iznīcinās un tikai tad beigsies pasaule. Reālija. |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |