|
|
|
|
|
|
|
| | Nelasi | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nezinu, vai kāds mani atcerēsies ar labu vārdu, jo esmu nelietīgs. Bezgala traks.
Man uz tik daudz ko ir nospļauties un tik daudz kas mani uztrauc. Man patīk un es neieredzu absurdu. Tas ievirza un sabojā. Visu.
Esmu absolūts egoists ar altruista iezīmēm. Dīvaini, ne? Es rakstu jo man tas patīk un arī tādēļ, lai apliecinātu sevi.
Vai tas ko nozīmē?
Es zinu ko tas nozīmē. Bet es taču rakstīšu par sevi tikai to labāko. Jo mīlu es
sevi.
Pat Nīče sevi mīlēja un neieredzēja.
Jā jā, es to pamanīju, bet vai tam kāda nozīme, ja ir tāds sausums.
Atsaucos uz savu dzejoli Reālija. Tā jau arī ir. Un tā būs. Jo es zinu.
Man bail par savu gudrību, ko var samaitāt mana muļķība. Es naivs. Lepojos ar to pie sevis, bet bīstami.
Man bail, ka reālija piepildīsies vispirms manā dzīvē un to iznīcinās un tikai tad beigsies pasaule. Reālija. (18.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1653
Kopā:6438209
|
|
|
|