 (www.feini.lv) |
| Aivis Grasmanis - Domātājs : Mīlas stāsts rudenī |
| Ir rudens vēls, bet tomēr ir kāds vientuļš tēls, ne pasaku un ne tik cēls, Kas sakās mīlam Tevi rudenī līdz pēdējai kritušai lapai kokā Ar salnās stingušiem pirkstiem Tavas siltās lūpas tas skar, Klusi dzirdi izskanam čukstus vējā: „Es Tevi mīlu ne reizi pirmo, ne pēdējo.” Pasaka realitātē top, uzplaukst mīla rudenī, šoreiz ne pirmā, ne pēdējā... Tēls ceļas kājās, saņemot Tavas rokas mūžam mīlēt sola no rudens rudenī, No rīta vakarā un tā ar vien, divām sirdīm saplūstot veselā vienā rudenī. |
| (25.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |