|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mīlas stāsts rudenī | | Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir rudens vēls,
bet tomēr ir kāds vientuļš tēls,
ne pasaku un ne tik cēls,
Kas sakās mīlam Tevi rudenī
līdz pēdējai kritušai lapai kokā
Ar salnās stingušiem pirkstiem
Tavas siltās lūpas tas skar,
Klusi dzirdi izskanam čukstus vējā:
„Es Tevi mīlu ne reizi pirmo, ne pēdējo.”
Pasaka realitātē top, uzplaukst mīla
rudenī, šoreiz ne pirmā, ne pēdējā...
Tēls ceļas kājās, saņemot Tavas rokas
mūžam mīlēt sola no rudens rudenī,
No rīta vakarā un tā ar vien,
divām sirdīm saplūstot veselā vienā rudenī.
(25.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2720
Kopā:6429818
|
| |
| |
|
Autori
