 (www.feini.lv) |
| Mirklis : Atkal |
| es tikko izbridu viltus ceļu zaudēju sekundes, mirkļus tiecos pēc skaļuma, spozmes kaut kur – tur un kādēļ sirds tik nemierīgi sitas un traukties grib bez mitas nav svarīgs mērķis pat tik ceļš, tik TAS un nožēla uz vaiga uzpūš elpu ka sajaucu es laiku, telpu un aizmieg lūpu kaktiņā un dus un dus cik salds tai miegs pat traucēt negribas lai dus man blakus un atkal sliedes rāda ceļu mājup es braucu neatskatoties tik jūtu – pagātne plēš pušu tumsu un nemitīgi seko, seko bet tumsa paslēpj mani azotē es apzinos, ka tas uz sprīdi es izkāpšu lai satiktos...? |
| (15.01.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |