|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atkal | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
es tikko izbridu viltus ceļu
zaudēju sekundes, mirkļus
tiecos pēc skaļuma, spozmes
kaut kur – tur
un kādēļ sirds tik nemierīgi sitas
un traukties grib bez mitas
nav svarīgs mērķis pat
tik ceļš, tik TAS
un nožēla uz vaiga uzpūš elpu
ka sajaucu es laiku, telpu
un aizmieg lūpu kaktiņā
un dus un dus
cik salds tai miegs
pat traucēt negribas
lai dus
man blakus
un atkal sliedes rāda ceļu mājup
es braucu
neatskatoties
tik jūtu – pagātne plēš pušu tumsu
un nemitīgi seko, seko
bet tumsa paslēpj mani azotē
es apzinos, ka tas uz sprīdi
es izkāpšu
lai satiktos...?
(15.01.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
