 (www.feini.lv) |
| Zetiņas domugraudi : Dzīves mokas |
| Kas gan dzīvei ļauj mūs mocīt, Ja ne ļaudis, paši, mēs? Paši lūdzam lauzt un locīt Mūsu kaulus, smadzenes. Tā kā slavens mikroķirurgs Uzvelk baltus cimdus tā Un zem saules zvaigžņu maskas Rok jau kapu klusībā. Stulbi smaidot, rokām mājot, Kājām dipot, sirdij drebot. Paciešam šīs dzīves mokas, Paši nemaz nenojaušot, Nezinot, ka kādu dienu Noraus dzīve zvaigžņu masku Un zem viņas atklāsies Īstais viņas vaigs ar rētām Un ar strutojošām vātīm. Kas gan dzīvei rētas cirta, Grumbas vilka, ja ne mēs? Paši savā vientiesībā Rokam savas kapenes. 17.03.2004 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |