|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīves mokas | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kas gan dzīvei ļauj mūs mocīt,
Ja ne ļaudis, paši, mēs?
Paši lūdzam lauzt un locīt
Mūsu kaulus, smadzenes.
Tā kā slavens mikroķirurgs
Uzvelk baltus cimdus tā
Un zem saules zvaigžņu maskas
Rok jau kapu klusībā.
Stulbi smaidot, rokām mājot,
Kājām dipot, sirdij drebot.
Paciešam šīs dzīves mokas,
Paši nemaz nenojaušot,
Nezinot, ka kādu dienu
Noraus dzīve zvaigžņu masku
Un zem viņas atklāsies
Īstais viņas vaigs ar rētām
Un ar strutojošām vātīm.
Kas gan dzīvei rētas cirta,
Grumbas vilka, ja ne mēs?
Paši savā vientiesībā
Rokam savas kapenes.
17.03.2004 (18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1124
Kopā:7225931
|
| |
| |
|