|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīves mokas | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kas gan dzīvei ļauj mūs mocīt,
Ja ne ļaudis, paši, mēs?
Paši lūdzam lauzt un locīt
Mūsu kaulus, smadzenes.
Tā kā slavens mikroķirurgs
Uzvelk baltus cimdus tā
Un zem saules zvaigžņu maskas
Rok jau kapu klusībā.
Stulbi smaidot, rokām mājot,
Kājām dipot, sirdij drebot.
Paciešam šīs dzīves mokas,
Paši nemaz nenojaušot,
Nezinot, ka kādu dienu
Noraus dzīve zvaigžņu masku
Un zem viņas atklāsies
Īstais viņas vaigs ar rētām
Un ar strutojošām vātīm.
Kas gan dzīvei rētas cirta,
Grumbas vilka, ja ne mēs?
Paši savā vientiesībā
Rokam savas kapenes.
17.03.2004
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2004
Kopā:6435432
|
| |
| |
|
Autori
