|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un tā nomira rakstnieks | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš paņēma lapu un zīmēja vārdus.
Spēcīgus, stiprus kā pērkona dārdus.
Tie viņu citēja, slavēja, pēla.
Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla.
Viņš paņēma lapu un nolika priekšā,
Bet vairs nebij’ vārdu dvēselē iekšā.
Tad lavīna dubļu gāzās no spalvas
Kroplīgas domas sīca ap galvu
Viņš piesmēja papīru - apkaunoja,
Rakstīja visu, ko sagudroja.
Tie viņu citēja, slavēja, pēla.
Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla.
Bet rakstnieks bij’ miris,
Tik cilvēks bij’ dzīvs
Un tā pirmais vārds –
Gan salkans, gan sīvs.
19.03.2004
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
