 (www.feini.lv) |
| Zetiņas domugraudi : Un tā nomira rakstnieks |
| Viņš paņēma lapu un zīmēja vārdus. Spēcīgus, stiprus kā pērkona dārdus. Tie viņu citēja, slavēja, pēla. Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla. Viņš paņēma lapu un nolika priekšā, Bet vairs nebij’ vārdu dvēselē iekšā. Tad lavīna dubļu gāzās no spalvas Kroplīgas domas sīca ap galvu Viņš piesmēja papīru - apkaunoja, Rakstīja visu, ko sagudroja. Tie viņu citēja, slavēja, pēla. Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla. Bet rakstnieks bij’ miris, Tik cilvēks bij’ dzīvs Un tā pirmais vārds – Gan salkans, gan sīvs. 19.03.2004 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |