 (www.feini.lv) |
| Arturs : Lūgšana vējam |
| Zem lietus ārā pusnaktī ir iets Sauli debesīs celts. Manas rokas sāpju putnu tūrējušas Uz dzīves malas lielās ēkas jumta Un ne mīlestības vairs virs manis, Nekā cita, tikai aukstas lietus lāses. Es lūdzu vējam kaisli: -Ņem mani līdz un dziedē manu sirdi! Tev vienīgajam nav vienalga, Kas notiek un kur esmu. Es kā trausla ziedlapa jūtos, Un ik diena smagāka priekš manis, Līdz vājumā es kritīšu. Zeme pieņems mani, tā sapratīs. Jau vairākas dienas līst lietus, Bet pusnaktī iets sauli debesīs celt... Ko vēl var vēlēties? Viss ir tepat, viss ir uz vietas, Smagie riteņi zem kājām Un dvēsele viegla. Papēžus lauž sirdsapziņa mana Tumšā tunelī ejot ar cerību gaišu. Sastindzis nekustu no vietas, Dzirdu pilienu atskaņu peļķēs. Viss slapjš un kājas mirkst ūdenī, Es slīkstu, aizeju tumsā ... Bet tomēr pusnaktī iets, Sauli debesīs celt. Dzīva ir cerība mana. |
| (28.05.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |