|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lūgšana vējam | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zem lietus ārā pusnaktī ir iets
Sauli debesīs celts.
Manas rokas sāpju putnu tūrējušas
Uz dzīves malas lielās ēkas jumta
Un ne mīlestības vairs virs manis,
Nekā cita, tikai aukstas lietus lāses.
Es lūdzu vējam kaisli:
-Ņem mani līdz un dziedē manu sirdi!
Tev vienīgajam nav vienalga,
Kas notiek un kur esmu.
Es kā trausla ziedlapa jūtos,
Un ik diena smagāka priekš manis,
Līdz vājumā es kritīšu.
Zeme pieņems mani, tā sapratīs.
Jau vairākas dienas līst lietus,
Bet pusnaktī iets sauli debesīs celt...
Ko vēl var vēlēties?
Viss ir tepat, viss ir uz vietas,
Smagie riteņi zem kājām
Un dvēsele viegla.
Papēžus lauž sirdsapziņa mana
Tumšā tunelī ejot ar cerību gaišu.
Sastindzis nekustu no vietas,
Dzirdu pilienu atskaņu peļķēs.
Viss slapjš un kājas mirkst ūdenī,
Es slīkstu, aizeju tumsā ...
Bet tomēr pusnaktī iets,
Sauli debesīs celt.
Dzīva ir cerība mana.
(28.05.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1440
Kopā:7490935
|
| |
| |
|
Autori
