 (www.feini.lv) |
| Gatis Beinārs : Sāpes un cerība |
| Zinu, ka ļoti sāpinu Tevi Ļauj man pie kājām noplūst Tev klusi Kā tuksnesī liesmainā iesūkties dziļi Tavās dzīslās kā skaujošai dvēselei ritēt Smeldzoši lūgties – kaut piedod, ja spēj Sargāt, lai jūtas neizbeidz mitēt Pēc tam, kad ienaidā bijis es esmu Kā nelabā varā dzeļoši skarbs Muļķīgus grēkus nožēlot tiecos Cenšos liegi smeldzošo sasildīt dvesmu Pie Tevis kā bāla liesmiņa liecos Lai, ko arī dusmās es būtu Tev teicis Tas izgaist, jo labais pār apziņu nāk Daudz laba vēl Tev neesmu veicis Vēlos, lai beidzot es spētu to sākt Pietiek reiz, gana mums melnībā grimt Ir jāsāk no jauna mācīties dzīvi Jāvēlas abiem par glābējiem dzimt Mīlēt, rūpēties, elpot tik brīvi. |
| (27.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |