|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sāpes un cerība | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zinu, ka ļoti sāpinu Tevi
Ļauj man pie kājām noplūst Tev klusi
Kā tuksnesī liesmainā iesūkties dziļi
Tavās dzīslās kā skaujošai dvēselei ritēt
Smeldzoši lūgties – kaut piedod, ja spēj
Sargāt, lai jūtas neizbeidz mitēt
Pēc tam, kad ienaidā bijis es esmu
Kā nelabā varā dzeļoši skarbs
Muļķīgus grēkus nožēlot tiecos
Cenšos liegi smeldzošo sasildīt dvesmu
Pie Tevis kā bāla liesmiņa liecos
Lai, ko arī dusmās es būtu Tev teicis
Tas izgaist, jo labais pār apziņu nāk
Daudz laba vēl Tev neesmu veicis
Vēlos, lai beidzot es spētu to sākt
Pietiek reiz, gana mums melnībā grimt
Ir jāsāk no jauna mācīties dzīvi
Jāvēlas abiem par glābējiem dzimt
Mīlēt, rūpēties, elpot tik brīvi.
(27.06.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2249
Kopā:6563582
|
| |
| |
|
Autori
