 (www.feini.lv) |
| Alienz : Svešais |
| Viņš vēroja pēdējo saulrietu Un skaitīja lietus lāses. Viņu neuztrauca, ka viņu apsmies, Bet izsmēja arī viņa sāpes. Viņš vienmēr izlikās mierīgs, Til ilgi, cik spēja to nest, Bet tomēr viņu spēja pievilt Un viņš norobežojās no pasaules. Kad reiz kāda sauca viņa vārdu, Viņš atsaucās un teica, ka sāp, Bet viņa smējās un ķiķināja Un viņš saprata, ka labāk būtu bijis nerunāt. Un tā viņš vēl tagad kusē. Klusē, līdz kamēr plīst. Nemeklējiet svešo šajā pusē - Viņš guļ tur, kur asaru lietus līst. |
| (17.08.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |