|
|
|
|
|
|
|
| | Svešais | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš vēroja pēdējo saulrietu
Un skaitīja lietus lāses.
Viņu neuztrauca, ka viņu apsmies,
Bet izsmēja arī viņa sāpes.
Viņš vienmēr izlikās mierīgs,
Til ilgi, cik spēja to nest,
Bet tomēr viņu spēja pievilt
Un viņš norobežojās no pasaules.
Kad reiz kāda sauca viņa vārdu,
Viņš atsaucās un teica, ka sāp,
Bet viņa smējās un ķiķināja
Un viņš saprata, ka labāk būtu bijis nerunāt.
Un tā viņš vēl tagad kusē.
Klusē, līdz kamēr plīst.
Nemeklējiet svešo šajā pusē -
Viņš guļ tur, kur asaru lietus līst. (17.08.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2597
Kopā:6429695
|
|
|
|