|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tēvs?!? | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pēc gadiem divdesmit
Tu beidzot attapies un saki,
Ka sirds tev krūtīs sit,
Un sit bez mitas tik traki.
Tu saki, ka beidzot tu jūti,
Ka skaties uz meitu nu savu,
Bet, zini, man saprast ir grūti,
Ka nejuti divdesmit gadus.
Tu noglāsti maigi man galvu
Un asaras acīs tev riešas,
Ir pagātne pilna ar darvu,
Nav saiknes mums bijušas ciešas.
Mēs sveši viens otram no tiesas,
Kaut meitu tu manī nu skati,
Vien divas cilvēka miesas,
Kurās asins rit viena tā pati.
(08.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 10339
Kopā:8876280
|
| |
| |
|
Autori
