|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Izdedži | | Ievietojis: Lana | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es savas bēdas vienkopus lieku
Un krāmēju visas tās milzīgā kaudzē,
Bet nejūtu mieru un pat ne prieku,
Kaut kas vēl dvēselē savādi traucē.
Es pielaižu uguni, dedzinu sārtu,
Lai izkūp tās skumjas, kas dvēselē cērtas,
Bet nejūtu mieru, raizes jauc prātu,
Aizdegtās liesmas nav atelpas vērtas.
Izdeg tās bēdas, aizplīvo dūmi,
Bet tie pelni vēl mūžīgi plēnē,
Ak, mans likteni, klājas man sūri,
Laikam ne pārāk labu man vēlē. (21.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 11206
Kopā:8877147
|
| |
| |
|