|
|
|
|
|
|
|
| | Pavasara eiforija | Autors - Jana Giptere-Lakeviča
| | Komentāri (3) Izdrukas versija
Jūtos tik savādi,kad pavasaris tuvojas.Tāds kā atmošanās periods.Saule spožāk sāk spīdēt,gaiss vakaros tik patīkami smaržo.Tālumā egles galotnē meža strazds vītero.Vakarā sēžot,pļavas malā var novērot šnepju lidināšanos,ja zemāk kāda trāpās var sadzirdēt tēviņu cik,cik-gurk,gurk,tam arī pavasaris galvā,meklē dzīves biedreni.Agrāk tās varēja pavasarī medīt,bet tagad tikai rudenī.Tālu meža ielokā, kur ir neliela ieplaka un ūdens nedaudz sakrājies ,ir saauguši sējumi,ganās daži buki.Migla nedaudz paceļas virs horizonta,ieskaudama buciņu stāvus.Ideāls laiks ,lai pielavītos,zeme pietiekami mitra,nečab pērnā zāle un lapas. Vajadzīga tikai piemērota neliela vēja plūsma ,tas ,lai nesaostu pa ātru.Daži kadri un rokā esiet :)
(10.03.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Aiz apziņas, sirds stūrītī...
Aiz apziņas, sirds stūrītī
Ir zināmi man kapi,
Kur daži liekie guldīti,
Ko skrienot nesastapi.
Tur pensionārs kāds apbedīts
Bez piederīgiem klusi,
Jo progresīvi neskrēja
Uz...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1738
Kopā:6110759
|
|
|
|