|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Norakstāma diena... | Ievietojis: munka |
Komentāri (1)
Izdrukas versija
Es sadedzu daudz, daudz sveču savā istabā, lai tās saēd negatīvo enerģijju, kas te virmo jau no paša rīta. Ir tik drūmi, ka gribas raudāt vai arī kliegt...gribas, lai kāds atnāk ciemos un klusējot sež - tur tai krēslā netālu no manas gultas, un lai domā par mani...
Vakar pazaudēju labu draugu, tikai tādēļ, ka viņš gribēja pārkāpt draudzības robežu. Viņš vienkārši iemīlējās manī...un tad tā vairs nav draudzība...un man nepatīk, ja sāk ierobežot mani...
Es piederu brīvībai un, iespējams, neticu vairs mīlestībai...varbūt tāpēc man reizēm ir tik smagi kā šodien...
(07.04.2009) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Es degu
Vai zini, kā ir raudāt uz iekšu?
Tāpat kā iekšēji noasiņot.
Neviens ne redz, ne dzird,
Nezin, nemana neko.
Nav neviena, kas Tev seko,
Sakot, es ar Tevi kopā iešu.
Un Tu...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
