|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pastāsti par sevi... | Ievietojis: Eviana |
Komentāri (2)
Izdrukas versija
Cik vien sevi atceros, man vienmēr ir paticis iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Īpaši uzmanību pievēršu iepazīšanās procesa sākumam, kad mēs parasti jautājam otram – pastāsti par sevi! Lai arī šis jautājums ir tik vienkārši, tomēr pastāstīt par sevi ir visai grūti.
Cik vien sevi atceros, man vienmēr ir paticis iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Īpaši uzmanību pievēršu iepazīšanās procesa sākumam, kad mēs parasti jautājam otram – pastāsti par sevi! Lai arī šis jautājums ir tik vienkārši, tomēr pastāstīt par sevi ir visai grūti.
Ikdienā mēs izpildām daudz un dažādas sociālās lomas – esam bērni, mātes, radinieki, darba kolēģi, zaļā dzīves veida piekritēji, auto kluba dalībnieki utt. Šoreiz nevēlos iztirzāt šo tēmu no psiholoģiskā aspekta, bet gan no visbiežāk dzirdētās atbildes uz šo jautājumu...
Tagad izmēģini – palūdz, lai kāds Tev uzdod šo jautājumu pastāstīt par sevi! Ar ko tu vispirms sāksi? Protams, vispirms mēs nosaucam savu vārdu, papļāpājam par šo un to un tad speram vaļā mūsuprāt svarīgāko – es strādāju lielā ražošanas uzņēmumā par mārketinga direktori, esmu skolotāja un mans darbs man ļoti patīk...
Vai tiešām, kad lielāko daļu savas dzīves laika atvēlam darbam, arī ārpus daba laika vēlamies runāt tieši par šo tēmu? Vai darbs ir mūsu otrais „ES”?
Par šo tēmu aizdomājos, kad arī man sāka rasties tieši sāda situācija – iepazīstoties (un ne jau ar savas darbības sfēras cilvēkiem) diemžēl identificēju sevi ar darba statusa lomu, līdz, šķiet, sāku izjust morālas paģiras.
Mans pārmaiņu brīdis sākās pirms vairākiem gadiem, kad atklāju mana pirmā „ES” būtību – brīvprātīgo darbu. Esmu aktīvi iesaistījusies brīvprātīgo darbinieku pulciņā dažādās organizācijās. Palīdzu kur vien varu un kā vien varu - organizēju dažādus sabiedriski nozīmīgus pasākumus (piemēram, Dzejas dienas), palīdzu bērniem dažādos centros, kā arī organizēju labdarības akcijas. Un ziniet – es jūtos daudz labāk, jo, kad man ir jāstāsta par sevi, ar lielāko gandarījumu varu teikt, ka palīdzu kādam, kas vēlas pieņemt palīdzību.
Un kā ir ar Tevi? Pastāsti par sevi...
(21.07.2009) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Es degu
Vai zini, kā ir raudāt uz iekšu?
Tāpat kā iekšēji noasiņot.
Neviens ne redz, ne dzird,
Nezin, nemana neko.
Nav neviena, kas Tev seko,
Sakot, es ar Tevi kopā iešu.
Un Tu...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2327
Kopā:7235164
|
| |
| |
|
Autori
