|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pastāsti par sevi... | Autors - Sveta
| | Komentāri (2)
Izdrukas versija
Cik vien sevi atceros, man vienmēr ir paticis iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Īpaši uzmanību pievēršu iepazīšanās procesa sākumam, kad mēs parasti jautājam otram – pastāsti par sevi! Lai arī šis jautājums ir tik vienkārši, tomēr pastāstīt par sevi ir visai grūti.
Cik vien sevi atceros, man vienmēr ir paticis iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Īpaši uzmanību pievēršu iepazīšanās procesa sākumam, kad mēs parasti jautājam otram – pastāsti par sevi! Lai arī šis jautājums ir tik vienkārši, tomēr pastāstīt par sevi ir visai grūti.
Ikdienā mēs izpildām daudz un dažādas sociālās lomas – esam bērni, mātes, radinieki, darba kolēģi, zaļā dzīves veida piekritēji, auto kluba dalībnieki utt. Šoreiz nevēlos iztirzāt šo tēmu no psiholoģiskā aspekta, bet gan no visbiežāk dzirdētās atbildes uz šo jautājumu...
Tagad izmēģini – palūdz, lai kāds Tev uzdod šo jautājumu pastāstīt par sevi! Ar ko tu vispirms sāksi? Protams, vispirms mēs nosaucam savu vārdu, papļāpājam par šo un to un tad speram vaļā mūsuprāt svarīgāko – es strādāju lielā ražošanas uzņēmumā par mārketinga direktori, esmu skolotāja un mans darbs man ļoti patīk...
Vai tiešām, kad lielāko daļu savas dzīves laika atvēlam darbam, arī ārpus daba laika vēlamies runāt tieši par šo tēmu? Vai darbs ir mūsu otrais „ES”?
Par šo tēmu aizdomājos, kad arī man sāka rasties tieši sāda situācija – iepazīstoties (un ne jau ar savas darbības sfēras cilvēkiem) diemžēl identificēju sevi ar darba statusa lomu, līdz, šķiet, sāku izjust morālas paģiras.
Mans pārmaiņu brīdis sākās pirms vairākiem gadiem, kad atklāju mana pirmā „ES” būtību – brīvprātīgo darbu. Esmu aktīvi iesaistījusies brīvprātīgo darbinieku pulciņā dažādās organizācijās. Palīdzu kur vien varu un kā vien varu - organizēju dažādus sabiedriski nozīmīgus pasākumus (piemēram, Dzejas dienas), palīdzu bērniem dažādos centros, kā arī organizēju labdarības akcijas. Un ziniet – es jūtos daudz labāk, jo, kad man ir jāstāsta par sevi, ar lielāko gandarījumu varu teikt, ka palīdzu kādam, kas vēlas pieņemt palīdzību.
Un kā ir ar Tevi? Pastāsti par sevi...
(21.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bariss (19.08.2019, 14:36)Kur visi pazuduši? Kāpēc dzeja pieklususi?Ljurbenjaaks (viesis) (31.07.2019, 19:33)johaidī, Lana, tu mēneša sākumā te ienāci, bet kāpēc iepriekš man nepaziņoji, ka būsi? būtu vismaz draudzīgi parunājušies. es jau nemaz pārāk neesmu uz Tevi apvainojies, ka pameti mani...bez smecera (08.07.2019, 13:26)Pilnīgi noteikti vērts atgriezties! Izlasīju vēlreiz Jūsu vecos dzejoļus un domāju, ka tie ir mazi, bet ļoti tēlaini. Tagad esat pieaugusi, un būtu baigi forši redzēt Jūsu šā brīža darbus,...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Slēpnī
Es zināmajos vārdos slēpni turu,
Un zalktis manā plaukstā pienu dzer.
Šai kapulaukā mīlu nepieburu,
Vien lūgdams zibenim, lai velnu sper.
Tie vārdi zināmie dveš liesmu vāru,
Bet...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
