Tik dīvaina diena, sajūtas daudz, emociju –nekādu. Visi stāsta cik ārā skaists laiks, priecājas par kolēģu stāstītiem jokiem un pārrunā nenozīmīgas lietas, vai arī...... nezinu varbūt tas tikai man šķiet galīgi nenozīmīgs, nesaprotu, sajūta tāda, ka gribētos paslēpties, no visa, pazust kaut kur stūrīti iespiesties un vienkārši vērot, klausoties čaboņu kas rodas apkārt pašai to neapzinoties, un pats skaistākais tajā visā būtu tas, ka Es būtu viena, nevienam netraucēta, brīva, un nepamanīta arī tad ja vienkārši sēdētu un sāktu histēriski raudāt.
Muļķīgi, sēžu es te un uztraucos par lietām, kuras nezinu, un pats stulbākais pati apzinos sevi, ka neesmu bijusi labāka. Klausos sērīgu mūziku prātoju te kā baigā Gudrīte, bet lai kaut ko lietas labā darītu esmu par vāju, jā par vāju, ziniet, ja jūs mani pazītu nu tā no malas, nepateiktu, bet tagad es saku jums- atdzīstos, jo nolādēts tas tak tāpat, nevienu neinteresē cik vājš tu esi un kur nu vēl klausīties čīkstošas sievietes murgos. Gribu būt tur kur nēsmu! (15.01.2010)
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Tu esi kristāls
Tagad Tu esi tāls.
Tu esi kristāls.
Ir gaisma palikusi.
Ēsma zudusi.
Ēna dilusi.
Vīle irusi.
Tik Diedziņš vēl ir
Kā lidmašīnas strīpa debesīs,
Kamēr izdzisīs.
Atkal...
Autori
Atvērt smaidiņus
