|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ugunsgrēks | Autors - liu
| | Komentāri (4) Izdrukas versija
Deg māja. Liesmu mēles šaujas ārā pa logu, kaut kas grab un krakšķ. Cilvēks vienaldzīgi pīpē uz balkona, vērojot, kā citi tikpat vienaldzīgi pastaigājas gar negadījuma vietu, apmierinot savu ziņkārību - visi it kā nejauši pagadījušies blakus. Divos naktī. Un ja nu kāds tur iekšā cīnās uz dzīvību un nāvi? Kāpēc tad, kad viss ir kārtībā, mēs par viņiem aizmirstam, bet tad, kad ir slikti, cenšamies parūpēties? Nav jājūtas vainīgiem par to, ka mums ir labi, mēs nevaram izglābt visu pasauli, bet varam palīdzēt kaut vai tikai saviem tuvākajiem. Ja mēs viens otru atbalstīsim, kopumā tā pasaule arī kļūs labāka.
Altruisms ir slēpts egoisms. Mēs jūtamies labi tad, kad palīdzam, bet, darot labu citiem, vislielākie ieguvēji esam mēs paši. (25.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
bezmiega nakts (ar frikadeļiem)
kā
divas mazas, neapdzīvotas salas
es
un nakts, kas sēž uz manas gultas malas
viņa
izlakusi visu manu labo vīnu (baigā maita)
kaut ko
bubina, ķikina, varbūt aitas, varbūt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|