|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Prāts | Autors - Ineira
| | Komentāri
Izdrukas versija
Vai man ir ko teikt, varbūt arī nav, bet roka pati tver pildspalvu. Prātā ir tukšums, vārdi skraida tam cauri, daži apstājas, sastājas nesakarīgās rindās un gaida, kad es no tiem veidošu mākslu. Nesanāks draudziņi - saku, domai ir jābūt, vēlams ģeniālai, tādai kuru neviens vēl nav uzrakstījis. Bet jūs te parasti vārdi, pie tam vēl nekārtīgās rindās, ne jums atskaņu, ne mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu, arī skanīguma pietrūkst un gramatika klibo, tā kā dodieties vien pa gaiteni tālāk uz izeju.
Prāts atpūšas, klusums iespraucas visumā. visapkārt miers, negribas vairs atgriezties.
Un atkal vārdi, vārdi, vārdi, silueti mirgo acu priekšā, lūdzās - nu pieraksti, pieraksti, pakļaujos, pēc tam pasmejos - par sevi, vārdiem un tukšumu...
(04.04.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
varbūt (viesis) (06.09.2018, 11:01)Ezis atvēra plaukstu un nožēloja.Tajā ielaidās bezdelīga ligzdu lipināt.Stipri vēlāk izšķīlās rudens saules stari,Bet ezis jau bija aizgājis.vāvijs (27.08.2018, 00:39)Viss jau joprojām ir forši, tikai neaktīvi. Es brīnos, ka kāds šo vairs lieto. Bet ļoti labi, man prieks. Nebiju te spērusi kāju divus gadus, pati savus brīnumus palasīt ienācu. Interesantāk...FAETONS (16.07.2018, 09:12)Sen neesmu te bijis, palasīju pirmajā lapā redzamos pantiņus, bet dzejas kvalitāti gribētos redzēt labāku,to neuzlabo ne atļauja ne liegums to komentēt arī nereģistrētajiem lasītājiem. Pārsvarā...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Okeāns
Tavā pilienā
Es pazaudēju okeānu no sevis.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
