|
|
 |
|
|
|
|
| | mazliet no pagātnes | | Ievietojis: albins14 | Komentāri Izdrukas versija
Vienmēr pārlasot kādu no vēstulēm man gribas smaidīt, jo tikai tad tu saproti, kādi cilvēki ir patiesībā, kas ar vienkāršiem vārdiem spēj pateikt tik daudz jauku lietu un tā īpaši neko necenšoties liek tev pasmaidīt. Es zinu, ka kādam ir vienalga, bet varbūt tieši kāds atcerēsies tos jaukos brīžus ko mēs saucam par atmiņām. (03.11.2011) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēs jaušam to
Mēs jaušam to, kas Mīlestība ir,
Bet vai mēs viņas noslēpumu zinām?
Virs zemes niekos, maldos izsīkstam,
Un reti viedo, skaisto izdibinām.
Kad Saule dāsni pār mums ausmu lej
Un...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|