|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzeguze pulkstenī | | Iesūtījis: Akrobāts | avots: nezināms |
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādu reizi sieva izdomā aiziet pie draudzenēm uz baļļuku. Izlūdzās vīram, sarunā, ka tieši 12.00 naktī tā būs mājās.
Baļļuks izrādījās ļoti jautrs, daudz šampanieša, sieva ļoti pamatīgi iedzēra. Laiks palidoja tik neticami ātri, ka sieva atjēdzās tikai ap pustrijiem naktī. Stīvām kājām un drebošu sirdi tā izsauca taksti un brauc mājās.
Atverot durvis, jaunā sieviete uz pirkstgaliem ielavās dzīvoklī un, vot nelaime, pulkstens ar dzeguzi nokūko tieši 3 reizes, nozvana trīs. Sieva, nodreb, bet, sekunddaļā, kad dzeguze nokūko trešo reizi, tai iešaujas prātā ģeniāla ideja. Tā piekūko klāt vēl deviņas reizes gadījumam, ja nu vīrs ir no dzeguzes pamodies. Tālāk sieviņa uz pirkstgaliem, lepojoties par savu milzu attapību,kā pelīti pielavās gultas, izģērbjas un - gulēt.
Nākamais rīts. Pie brokastu galda abi satiekas. Vīrs jautā: "Nu, mīļā, cikos tad Tu biji vakar mājās?". Sieva, sirdij iedreboties atbild, ka esot bijusi tieši divpadsmitos. "Jā, es dzirdēju", jocīgs, bet mierīgs atbild vīrs. Sieva nomierinājās, redzot, ka laikam jau viss kārtībā, nav neko nojautis.
Nedaudz paklusējot, vīrs saka: "Mīļā, mums steidzami jāmaina dzeguze pulkstenī."
"Kādēļ, vai kādas problēmas?", atkal satraukusies prasa sieva.
"Vakar es dzirdēju, ka sākumā pulkstens nokūkoja divas reizes. Vēlāk, laikam pēc kādas stundas dzeguze nokūkoja 3 reizes, tad nolamājās "Bļ...", piekūkoja vēl četras reizes, noklepojās, vēl 3 reizes nokūkoja, paķiķinājās un beidzamās 2 reizes nokūkoja, uzkāpjot kaķim un papildus vēl norāva zobu..."
19.04.2004
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pagātne kā usne plēšas
Pagātne kā usne plēšas
Un kā greiza bilde dzēšas –
Plēšas, plēšas, neizplēšas.
Dzēšas, dzēšas, neizdzēšas.
Nāra ledū iesalusi,
Meži aizsniguši klusi –
Tagadne...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2095
Kopā:6120167
|
| |
| |
|
Autori
