|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vecs un slims | Autors - liu
| | Komentāri
Izdrukas versija
Dažkārt tu sāc līdzināties vecam invalīdam, kurš knapi var piecelties no gultas, lai aizietu uzvārīt tēju. Tā viņu tur pie dzīvības. Šis ikrīta rituāls ir aktivitāte, kas, nebūdama sabiedriska, atgādina par jaunības dienu tējas vakariem. Ieradums ir tik spēcīgs, ka tu pat neapjēdz, ka domas par to jau sen ir mainījušās. Dažkārt atbrauc ciemos radi, citreiz pats dodies uz parku satikt pārējos bēdu biedrus. Daži no tiem gan ir daudz dzīvespriecīgāki un spēj saglabāt aizrautību, bet tava pasaule nu ir nošķirta, tu tikai ilgojies pārdzīvot pats sevi. Miglā tīta ir tava patība. Vai prieku var sagādāt tas, kas ir noticis simtiem un tūkstošiem reižu? Pa kolektīvās zemapziņas vadlīnijām notikumi atkārtojas, kaut gan cilvēki, kas tos piedzīvo, ir citi. Vai maz ir iespējams kaut kas jauns, kā praktiska realizēšana būtu pārāka par fantāziju, kaut kas, kas sasniegts neapniktu? Labāk neiegūt, lai saglabātos mērķis - pārvarēt vēlmi pēc neiegūstamā.
Necīnies ar pretinieku, kas daudzkārt spēcīgāks par tevi pašu! Tā tu iegūsi identitāti - cīnītājs, bet pazaudēsi to, ko veido agrīnā pieredze, kaut slimīga, bet pēc atbildes reakcijām uz to - tikai tavējā.
(22.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
varbūt (viesis) (06.09.2018, 11:01)Ezis atvēra plaukstu un nožēloja.Tajā ielaidās bezdelīga ligzdu lipināt.Stipri vēlāk izšķīlās rudens saules stari,Bet ezis jau bija aizgājis.vāvijs (27.08.2018, 00:39)Viss jau joprojām ir forši, tikai neaktīvi. Es brīnos, ka kāds šo vairs lieto. Bet ļoti labi, man prieks. Nebiju te spērusi kāju divus gadus, pati savus brīnumus palasīt ienācu. Interesantāk...FAETONS (16.07.2018, 09:12)Sen neesmu te bijis, palasīju pirmajā lapā redzamos pantiņus, bet dzejas kvalitāti gribētos redzēt labāku,to neuzlabo ne atļauja ne liegums to komentēt arī nereģistrētajiem lasītājiem. Pārsvarā...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Latvijai 100
Pār mūsu zemi, svētīto un brīvo,
Kur dzintarkrastā visi ceļi stāj,
Pie gara masta, Latvju karogs plīvo,
Kā lakatiņš, ko māte dēliem māj.
Mums, Letiņiem, nav garlaicīgi dzīvot.
Te...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
